Melnais ķiploks

Melnais ķiploks nāk no Āzijas. Korejā un Japānā to pazīst jau ļoti sen un tam tiek piedēvētas dažādas ārstnieciskas īpašības.

Melnais ķiploks rodas parastā ķiploka nogatavināšanas procesa rezultātā. Ķiploka nogatavināšana noris kontrolētā temperatūrā (65 – 80 grādi) un mitrumā (70 – 90%). Nogatavināšanas process ir ilgstošs, atkarībā no izvēlētās tehnoloģijas un receptūras, tas var aizņemt līdz pat 3 mēnešiem.

Melnais ķiploks ir mīksts, želejveidīgs un bez tipiskā ķiploka aromāta. Tā garšā var sajust balzāmetiķi, nedaudz portvīna. Kaut kur pavīd arī melases, tamarinda un sojas mērces nots. Taču pēcgarša ir koncentrēta un saldena.

Melno ķiploku pievieno ēdienam, lai izceltu garšas unikalitāti. Tas sader ar rīsiem, mērcēm, ko pasniedz ar vistu, zivi vai cūkgaļu. Melno ķiploku var iemaisīt krēmsieros, pievienot skābajam krējumam vai arī kartupeļu biezenim. To izmanto garšvielu sviestā. Var izmantot cepot maizes izstrādājumus. Melnais ķiploks labi sader ar kaltētiem tomātiem, kazas sieru, rozmarīnu, timiānu, raudeni un olīvām. Tas ļoti labi sader ar šokolādi un arī ar medu. Melnais ķiploks ir universāls produkts ar neatkārtojamu garšu. Ne velti tam piedēvē umami garšu.

Melnajam ķiplokam piemīt liels antioksidantu skaits. Tika noskaidrots, ka tajā ir divreiz vairāk antioksidantu, nekā parastajā ķiplokā. Antioksidanti pasargā organismu no slimībām, kā arī aizkavē novecošanas procesu. Pateicoties tam, ka melnais ķiploks ir tik iedarbīgs, palielinātais antioksidantu skaits pasargā organismu no brīvajiem radikāliem un padara ķiploku par ideālu ēdienu, kas ir spējīgs novērst hroniskās slimības. Tā sauktie brīvie radikāļi veicina sirds saslimšanas, Alcheimera slimību, asinsrites problēmas, reimatoīdo artrītu, un citas hroniskas saslimšanas. Viens no ķiplokā esošajiem savienojumiem, S-alil-L-cisteīns, kas ir iegūts no aminoskābēm un cisteīna, spēj samazināt holesterīna līmeni, kā arī tas stiprina imūno sistēmu.

0
     

 .